“TUR DZIDROS AUGSTUMOS

TURP TRAUC MŪSU DZIESMA”

Ar šiem vārdiem jau 100 gadus ir rotāts LU vīru kora “Dziedonis” karogs. 1924. gadā dibināts, koris ir senākais nepārtraukti dziedošais vīru koris Latvijā ar bagātu vēsturi un tradīcijām.

Kori tā simtgadu vēsturē ir vadījuši vairāki spilgti un būtiski diriģenti Latvijas kormūzikas vēsturē – Haralds Mednis, Leonīds Vīgners, Sergejs Duks, Roberts Liepiņš, bet viens no kora slavenākajiem diriģentiem bija prof. Imants Kokars, savukārt, tagad “Dziedoni” vada un diriģē I. Kokara dēls, Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents Uldis Kokars. Kora vadīšanā U. Kokaram palīdz diriģenti Einārs Verro un Oskars Jeske.

Diemžēl statistika liecina, ka jau pašlaik Latvijas vīru koru dziedātāju skaits pēdējos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ir mazāks, nekā tas bija Pirmajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1873. gadā. Kopējais koru skaits arī sarūk – 2018. gada Vispārējos Dziesmu un deju svētkos tie bija 23 vīru kori no Latvijas, bet 2023. gadā jau 22. Tieši tāpēc vīru koris “Dziedonis” ar savu koncertdarbību un radošajām aktivitātēm cenšas popularizēt ne tikai sevi, bet visu Latvijas vīru koru kustību – piesaistīt tai jaunus dziedātājus un sniegt daudzveidīgu koncertdzīvi gan dziedātājiem, gan klausītājiem.

Koris ir mākslinieciski spēcīgs un daudzšķautņains kolektīvs, kas nebaidās pārkāpt pieņēmumiem un stereotipiem par vīru koriem Latvijā. Blakus latviešu vīru koru klasikai, kas ir absolūti neatņemama kora repertuāra sastāvdaļa, koris bieži atskaņo arī skaņdarbus ar laikmetīgu mūzikas izteiksmi, piemēram, V. Tormisa skaņdarbu “Litānija pērkonam” un A. Sējāna “Ka Mate – Ka Ora!”, kas ir rakstīta speciāli vīru korim “Dziedonis”, kurā blakus inuītu dziedājumam ir integrētas Maoru hakas kustības. Kora bibliotēkā kopumā ir atrodami vairāk kā 500 skaņdarbu.

Pēdējos gados koris praktizē skaņdarbu pasūtīšanu gan jaunajiem, gan pieredzējušajiem un talantīgajiem Latvijas komponistiem, kā rezultātā ir tapuši vairāki lielas formas skaņdarbi – M.Brauna/Raiņa mesas “Daugava” pārlikums vīru korim, Andra Sējāna mesa “Latviešu karavīram”, Valta Pūces jaundarbi, kas jau ir pierādījuši sevi arī Mežaparka Sidraba birzī, Latvijas vīru kopkora atskaņojumā.

Simtās jubilejas koncerts tiek plānots 2 daļās, kur 1. daļā tiks pirmatskaņots ievērojamās dziedātājas un komponistes Lauras Jēkabsones cikls “Latvieša mīts” (radīts tieši vīru korim “Dziedonis”), savukārt, 2. daļā skanēs latviešu komponistu skaņdarbi, kas ir veltīti tieši vīru korim “Dziedonis”. Tāpat skanēs arī neatņemama “Dziedoņa” jubilejas sastāvdaļa – Valtera Kaminska “Mūžu mūžos būs dziesma” un Riharda Vāgnera “Svētceļnieku koris” no operas “Tanheizers”, kuru atskaņos “Dziedoņa kopkoris” – korim pievienosies kora vecbiedri un bijušie kora biedra.

Lai godinātu kora simtgadu vēsturi un sagatavotu simtgades jubilejas koncertu atbilstošā mākslinieciskā līmenī, ir nepieciešami 10 000 EUR. Koncertam jaundarbu rada komponiste Laura Jēkabsone, koncertam nepieciešamos materiālus no kora 100 gadu senās vēstures sagatavos un pašu koncertu vadīs radio personība un muzikoloģe Liene Jakovļeva. Par kora vēstures foto un video materiālu sagatavošanu gādās fotogrāfs un video mākslinieks Gundars Kaminskis, jubilejas atmosfēru gaismas režijā radīs SIA “Those Guys” un mākslinieks Reinis Smiltenis.

Koncerts tiek plānots kā pagātnes, tagadnes un nākotnes satikšanās punkts, kurā pagātni simbolizēs plašais apskats uz kora vēsturi koncerta 2. daļā – koncertiem, faktiem, ar kori saistītajām personībām, tagadni – korim radītie skaņdarbi, bet nākotni – Lauras Jēkabsones cikla pirmatskaņojums, kuram ir potenciāls kļūt par būtisku lappusi 21. gadsimta latviešu vīru koru mūzikā.

Lūdzam sniegt atbalstu, lai mūsu sabiedrība redz, ka vīru kori ir ne tikai pagātne, bet tiem ir arī nākotne. Mūsu uzdevums ir saglabāt šo latviešu kordziedāšanas tradīcijas, jo tieši no tās ir sākušies Dziesmu svētki.