1926. gadā Latvijas valdība pēc ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa priekšlikuma no uzņēmēja Alberta Volfšmita mantiniekiem nopirka 10 ha lielu zemes gabalu Kandavas ielā 2 – botāniskā dārza ierīkošanai. Volfšmita muiža celta 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā kā vasaras mītne, un tā piederēja rūpniekam Albertam Volfšmitam (Albert Wolfschmidt). 19. un 20. gadsimta mijā tajā darbojās E. fon Rotastes (Rothast) privātā nervu dziednīca, bet 1920. gados īsu brīdi – K.Erdmaņa dārzniecība. 1926. gadā teritorijā sāka iekārtot Botānisko dārzu, izmantojot arī agrāko muižas īpašnieku Volfšmita un fon Stricka (von Stritzky) celtās oranžērijas un veidoto parku un augļu dārzus.

Volfšmita muižas ēkas nav restaurētas, tām ir slikts tehniskais stāvoklis – nolietojušās fasādes un komunikācijas, avārijas stāvoklī esoši jumti un nesanēti pamati.

Volfšmita muižas ēku restaurācija veicinās Latvijas Universitātes Botāniskā dārza tapšanu par Rīgas zaļo pērli – unikālu zaļās ainavas un kultūras centru, LU Botāniskais dārzs veidosies par visiem sabiedrības slāņiem atvērtu teritoriju, kurā cilvēka un dabas simbiozē notiek dabas, zinātnes un kultūras vērtību mijiedarbība.

Volfšmita muižas ansambļa atjaunošana dos iespēju atgūt unikālu koka arhitektūras mantojumu, kas ir būtiska teritorijas kultūrvēsturiskā vērtība, un veidosies ne vien LU Botāniskā dārza, bet arī plašai sabiedrībai paredzētas informatīvi izglītojošu un kultūras pasākumu platības, kas vienlaikus dos iespēju baudīt vēsturiskā mantojuma telpas.